Kāpēc gaisa apstrādes iekārtu korpuss ir ļoti svarīgs veselīgam iekštelpu mikroklimatam?

Lai nodrošinātu labu iekštelpu mikroklimatu ar zemām ekspluatācijas izmaksām, ventilācijas sistēma ir pareizi jāprojektē un jāuzstāda, samazinot enerģijas zudumus līdz minimumam un saglabājot gaisa kvalitāti. Tas nozīmē, ka sistēmai jābūt hermētiskai, labi izolētai un viegli tīrāmai. Tas attiecas uz visu gaisa vadu sistēmu, ieskaitot ventilācijas iekārtu. Mūsu eksperts – tehniskais produktu vadītājs Anderss Jakobsons (Anders Jakobsson) sniegs sīkāku izklāstu.

Attiecībā uz gaisa vadu sistēmu pastāv standarti, kuros aprakstīts, kā jāizolē gaisa vadi, kādi ir maksimāli pieļaujamie noplūdes rādītāji un kādas ir prasības attiecībā uz piekļuvi tīrīšanai. Bet kā ir ar gaisa apstrādes iekārtas (AHU) korpusu?

Gaisa apstrādes iekārtas korpusam ir svarīga loma. Tajā atrodas iekārtas galvenās sastāvdaļas, un tam jānodrošina laba siltumizolācija un minimālas noplūdes. Vienlaikus tam jānodrošina viegla piekļuve ventilatoriem, filtriem un siltummaiņiem apkopes veikšanai.

Ja korpuss ir nekvalitatīvs, pastāv risks, ka tas negatīvi ietekmēs energoefektivitāti un gaisa kvalitāti. Tāpēc labi funkcionējoša korpusa izstrādē un testēšanā ir ieguldīts ievērojams darbs.

Gaisa apstrādes iekārtu klasifikācija

Gaisa apstrādes iekārtas korpusa kvalitāti raksturo virkne rādītāju, ar ko novērtē siltuma un gaisa noplūdes parametrus. Šie rādītāji ir definēti atjauninātajā starptautiskajā standartā EN 1886:2025, kurā ir noteikta arī to mērīšanas metodika.

Klasifikācijā ietverti šādi parametri: mehāniskā izturība, gaisa noplūde, noplūde caur filtra apvedceļu (bypass), siltuma caurlaidība, siltuma tiltiņi un skaņas izolācija.

Mehāniskā izturība

Korpusa mehāniskā izturība tiek definēta kā korpusa ārējās virsmas relatīvā deformācija, mērot pie 1000 Pa pozitīva un negatīva spiediena iekārtā. Lai nodrošinātu D1 klasi, deformācijai jābūt mazākai par 4 mm/m. Deformācija līdz 10 mm/m atbilst D2 klasei, bet vairāk nekā 10 mm/m — D3 klasei. Mērīšanas procedūra ietver arī testēšanu pie maksimālā deklarētā spiediena, lai pārliecinātos, ka neveidojas paliekošas deformācijas.

Gaisa noplūde

Gaisa noplūde no AHU korpusa ietekmē tā energoefektivitāti, funkcionalitāti un higiēnas apstākļus. Korpusa gaisa noplūdei ir trīs klasifikācijas līmeņi: L1, L2 un L3, kur L1 nozīmē minimālu noplūdi. Vispārīgi runājot, L3 ir piemērota lietojumiem ar zemu vai vidēju filtrācijas līmeni, L2 – vidējai līdz augstai filtrācijai, savukārt L1 – ļoti augstai vai HEPA klases filtrācijai. L2 ir vispiemērotākā klase vairumam komforta nodrošināšanas sistēmu. 

Filtra apvedceļš (bypass)

Lai nodrošinātu efektīvu gaisa filtrēšanu, būtiska nozīme ir filtra noplūdes klasifikācijai. Noplūde pie filtra rāmja, caur korpusu, kā arī starp filtru un ventilatoru ietekmē pieplūstošā gaisa kvalitāti, tāpēc ir svarīgi, lai filtri tiktu uzstādīti rāmjos ar zemu noplūdes līmeni. Noplūdes līmenim jāatbilst paredzētajai filtra klasei. Filtra rāmis tiek klasificēts pēc noplūdes plūsmas, kas izteikta procentos no nominālās gaisa plūsmas. Lai filtrs tiktu klasificēts kā F9, noplūdes plūsmai jābūt mazākai par 0,54%. Salīdzinājumam – F7 klases filtram noplūde var sasniegt līdz 2% no nominālās plūsmas. 

Ja filtra apvedceļa noplūde ir pārāk liela, filtrēšana zaudē efektivitāti, jo piesārņotais gaiss var apiet filtru. Filtriem, kas atrodas gaisa apstrādes iekārtas (AHU) sekcijā ar negatīvu spiedienu (t. i., pirms ventilatora plūsmas virzienā), ir būtiski nodrošināt arī pietiekami zemu korpusa noplūdi. Pretējā gadījumā piesārņotais gaiss var iekļūt caur korpusu aiz filtra, kur gaisam jau vajadzētu būt tīram. Tādējādi gan ārējai noplūdei, gan iekšējai filtra apvedceļa noplūdei jābūt pietiekami mazai, lai nodrošinātu nepieciešamo filtra klasi.

Siltuma caurlaidība

Siltuma caurlaidība (zināma arī kā U vērtība) raksturo siltumenerģijas zudumus caur iekārtas apvalku. To mēra vienībās W/(m²·K), un tās noteikšanai nepieciešams nodrošināt stabili uzturētu temperatūras starpību starp iekārtas apvalka iekšpusi un ārpusi. Standarta EN 1886:2025 jaunākajā redakcijā iekārtas apvalka klasifikācija pēc siltuma caurlaidības tika mainīta no iepriekšējās T klases uz U klasi, kā parādīts zemāk esošajā grafikā. 

U KLASE PRET T KLASI

Gaisa apstrādes iekārtām ir noteiktas trīs klases: no U1 līdz U3, kur U1 nodrošina vismazākos zudumus – līdz 1 W/(m²·K). Gaisa apstrādes iekārtām piemīt tādas pašas temperatūras starpības kā ēkas norobežojošajām konstrukcijām, lai gan to virsmas laukums ir daudz mazāks. U1 klasifikācija nozīmē izolāciju, kas pielīdzināma labas kvalitātes ārdurvju izolācijai. U3 norāda, ka iekārtas enerģijas zudumi pārsniedz 1,8 W/(m²·K) bez noteikta augšējā limita, un praksē tāda netiek sertificēta.

Siltuma tiltiņi

Siltuma tiltiņi rada siltuma zudumus, taču galvenā problēma ir kondensācija. Kondensāta veidošanās ir jānovērš, jo tā var izraisīt koroziju un higiēnas problēmas. Aukstā klimatā tā var izraisīt pat ledus veidošanos uz apvalka.

Ir noteiktas četras klases – no TB1 līdz TB4, kur TB1 ir augstākais klasifikācijas līmenis, bet TB4 – zemākais. Šajā testā tiek mērīta temperatūra korpusa virsmas kritiskajās vietās, kā arī gaisa temperatūra korpusa iekšpusē un ārpusē. Tiek aprēķināts siltuma tilta koeficients (kb), kas atspoguļo starpību starp apkārtējās vides temperatūru un jebkuras vietas temperatūru uz korpusa ārējās virsmas. Tas ir iekšējās temperatūras un virsmas temperatūras attiecība, kā arī iekšējās temperatūras un apkārtējās vides temperatūras attiecība. Teorētiski labākā un maksimālā (kb) vērtība ir 1,0.

Ja klasifikācija ir TB2, kondensāta veidošanās risks uz iekārtas korpusa, kas atrodas telpā ar normālu temperatūru un mitrumu, ir zems pat ziemā, kad iekārtā ieplūst auksts āra gaiss. Ja klasifikācija ir TB3 vai TB4, kondensāta un sala veidošanās risks uz korpusa palielinās.

Fotoattēlā redzams agregāts, uz kura ir izveidojusies sarma izteikta siltuma tiltiņa dēļ, temperatūrai agregāta iekšienē esot zemai.

Skaņas izolācija

Akustisko izolāciju raksturo korpusa trokšņa samazināšanas rādītājs (ievadīšanas zudumi). Tas parāda, par cik korpuss samazina troksni, kas nāk no ierīces iekšpuses. Šis rādītājs tiek norādīts katram frekvenču diapazonam.

Eurovent sertifikācija un ieteikumi

Būtiska Eurovent sertifikācijas daļa gaisa apstrādes iekārtām ir šo korpusa raksturlielumu mērīšana un klasificēšana. Šie mērījumi tiek veikti neatkarīgā laboratorijā, nodrošinot godīgu un precīzu testēšanu.

Testi tiek veikti uz noteiktu izmēru paraugkastes (modeļa kastes), kas izgatavota no tādas pašas korpusa konstrukcijas kā gaisa apstrādes iekārta. Tas ļauj objektīvi salīdzināt dažādu gaisa apstrādes iekārtu korpusu darbības rādītājus.

Modeļa kaste ir gaisa apstrādes iekārtas reprezentatīvs griezums, ko izmanto, lai novērtētu un pārbaudītu korpusa veiktspējas raksturlielumus, piemēram, siltuma tiltiņus, gaisa noplūdi, mehānisko izturību un siltuma caurlaidību.

Tiek testētas arī reālās iekārtas, un to rezultāti var atšķirties. Tas skaidrojams ar to, ka reālajām iekārtām ir vairāk durvju un korpusa sienās ir atveres gaisa vadiem, kabeļiem un caurulēm. Eurovent publicē klasifikācijas gan modeļu kastēm, gan reālajām iekārtām. 

Lai iegūtu vairāk informācijas, skatieties Eurovent sertifikāciju.

Papildus sertifikācijai organizācija Eurovent ir publicējusi vadlīnijas “Gaisa apstrādes iekārtu kvalitātes kritēriji” (Eurovent 6/18-2022), kas kalpo kā visaptverošs pārbaudes saraksts un ceļvedis konsultantiem, ēku īpašniekiem un projektētājiem. Tas palīdz iesaistītajām pusēm novērtēt korpusa īpašības, energoefektivitāti, apkopes iespējas un tehnisko dokumentāciju. Mērķis ir novērst sliktas kvalitātes iekštelpu gaisu un pārmērīgas ekspluatācijas izmaksas.

Minētajā publikācijā Eurovent norāda nepieciešamās veiktspējas klases un sniedz ieteikumus par izolācijas materiālu uzliesmojamības klasi, kā arī korpusa materiāla izturību pret koroziju.

Ugunsdrošība

Izolācijas materiāla reakcija uz uguni tiek klasificēta no A līdz F klasei, dažos gadījumos piemērojot papildu kritērijus attiecībā uz dūmu veidošanos (s1 līdz s3) un degošiem pilieniem (d0 līdz d2). A1 ir augstākā klasifikācija – neuzliesmojošs materiāls bez dūmu veidošanās un degošiem pilieniem, savukārt F ir ļoti viegli uzliesmojoša klase.

Korozijas izturība

Korozijas izturības pakāpes no C1 līdz C5 (un papildu pakāpe CX) raksturo korozijas iedarbības intensitāti dažādās vidēs. C1 atbilst tīrām un sausām iekštelpām ar ļoti zemu korozijas risku, savukārt C5 attiecas uz rūpniecības vai jūras platformu zonām ar ļoti augstu korozijas ietekmi. Papildu CX pakāpe raksturo smagas rūpnieciskās vai tropiskās jūras vidi ar ārkārtīgi augstu sāļumu un mitrumu, kas rada īpaši spēcīgu koroziju.

GOLD un SILVER korpusi

Šajā rakstā kā piemēri minētas GOLD/SILVER sērijas, jo tās ir mūsu vispirktākās gaisa apstrādes iekārtas un tiek izmantotas dažādos objektos visā pasaulē. Tās kalpo kā atsauce, lai uzskatāmi parādītu, cik labi korpuss atbilst Eurovent ieteikumiem.

GOLD paneļi ar minerālvates izolāciju un pārstrādāta tērauda loksnēm ar augstas kvalitātes pretkorozijas virsmas apstrādi.

Swegon GOLD/SILVER iekārtas tiek klasificētas šādi:

GOLD/SILVER iekārtu korpusa skaņas izolācijas rādītāji pa frekvenču joslām:

Swegon piedāvā plašu gaisa apstrādes iekārtu klāstu, kur katra ir izstrādāta atbilstoši dažādu lietojumu un ekspluatācijas apstākļu prasībām. Lai gan šajā sadaļā sniegtie ieteikumi ir ilustrēti, izmantojot GOLD/SILVER piemērus, šie principi sniedz vērtīgas norādes arī citu Swegon klāstā iekļauto gaisa apstrādes iekārtu korpusu veiktspējas izvēlē un novērtēšanā.

---

Oriģināls: https://blog.swegon.com/en/why-the-casing-of-air-handling-units-is-critical-for-a-healthy-indoor-climate

Kas ir ATEX un kas jāņem vērā, strādājot bīstamās vidēs?

Daudzās rūpnieciskās vidēs drošība neaprobežojas tikai ar komforta uzturēšanu vai
darbības efektivitātes nodrošināšanu. Objektiem, kuros tiek apstrādātas gāzes, tvaiki vai
uzliesmojošas vielas, ir jārisina papildu problēma – sprādzienbīstamas vides risks.
Projektētājiem, būvuzņēmējiem un objektu operatoriem tas rada sarežģītu līdzsvara
meklējumu. Kā projektēt un ekspluatēt ventilācijas risinājumu, lai tas atbalstītu ražošanas
procesu, vienlaikus ievērojot sprādziendrošības prasības? Un kurš ir atbildīgs par to, lai
noteiktu, kāds aizsardzības līmenis faktiski ir nepieciešams?

Tieši šeit ATEX kļūst par būtisku diskusijas daļu, kā paskaidros Viljams Lorenss (William
Lawrance), uzņēmuma „Swegon“ vecākais produktu vadītājs.

Eiropas ATEX direktīva reglamentē tādu iekārtu un sistēmu drošību, kas paredzētas
lietošanai potenciāli sprādzienbīstamās vidēs. Gaisa apstrādes sistēmu jomā ATEX prasības
ir piemērojamas visos gadījumos, kad pastāv risks, ka ventilācijas sistēma var tikt pakļauta
gāzu, tvaiku vai putekļu iedarbībai, kas var izraisīt sprādzienu.
Viens no svarīgajiem aspektiem ir tas, ka gaisa apstrādes iekārtas iekšējā vide un to
apkārtējā vide var būt jānovērtē atsevišķi. Gaisa apstrādes iekārtas nekad nav pilnīgi
hermētiskas, un apkopes darbu laikā iekšējās detaļas var tikt pakļautas ārējās vides
ietekmei. Tāpēc, novērtējot sprādziendrošības prasības, ir jāņem vērā gan iekārtas
iekšpuse, gan ārpuse.

Nepieciešamais aizsardzības līmenis ir atkarīgs no bīstamās zonas klasifikācijas. Vispārīgi
runājot, zonās, kurās sprādzienbīstama atmosfēra ir sagaidāma biežāk, ir nepieciešams
augstāks aizsardzības līmenis nekā zonās, kur šādi apstākļi rodas tikai reti.

Gaisa apstrādes iekārtu projektēšana ATEX lietojumiem

ATEX lietojumiem paredzētajām gaisa apstrādes iekārtām nav vispārēja risinājuma. Iekārta ir daļa no sistēmas, kas izstrādāta konkrētam ATEX lietojumam ar savām specifiskajām prasībām, un tā ir pareizi jākonfigurē, izmantojot atbilstošas sastāvdaļas.

Sistēmas projektētājam un uzstādītājam ir izšķiroša loma bīstamo zonu noteikšanā, gāzes grupas identifikācijā un nepieciešamās temperatūras klasifikācijas noteikšanā. Šīs prasības ir jāprecizē, pirms var pareizi izvēlēties jebkādu aprīkojumu.

Ražotājs var piegādāt iekārtas, kas paredzētas konkrētai kategorijai un ekspluatācijas apstākļiem, taču nevar noteikt paša objekta sprādzienbīstamības klasifikāciju. Kopējā atbildība par sprādziena aizsardzību galu galā gulstas uz tiem, kas projektē, uzstāda un ekspluatē pilnīgo risinājumu.

Tas uzsver svarīgu principu: ATEX atbilstība vienmēr jāapskata kā sistēmas līmeņa jautājums, nevis kā lēmums produktu līmenī.

Galvenie apsvērumi, nosakot ATEX gaisa apstrādes sistēmu specifikācijas

Projektējot ventilācijas risinājumu bīstamām vidēm, jau sākumā ir jāņem vērā vairāki faktori.

Zemējums un statiskās elektrības novēršana

Metāla detaļas jāpievieno aizsardzības zemējuma sistēmai, lai novērstu statiskās elektrības uzkrāšanos. Ja vien iespējams, jāierobežo nevadošo materiālu un lielu plastmasas virsmu izmantošana, jo statiskās elektrības izlāde var kļūt par potenciālu aizdegšanās avotu.

Elektrokomponentu izvēle

Motoriem, slēdžiem, apgaismojumam un citām elektriskajām detaļām jāatbilst nepieciešamajai aizsardzības kategorijai un ekspluatācijas apstākļiem. Īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgajai gāzes grupai un temperatūras klasifikācijai.

Ventilatora konstrukcija

Ventilatori ir būtiski komponenti ATEX lietojumos. Ir rūpīgi jākontrolē berzes, vibrācijas un karstuma punktu veidošanās risks. Tiešās piedziņas ventilatori bieži vien piedāvā priekšrocības, jo tajos netiek izmantotas siksnas, kas citādi varētu radīt papildu aizdegšanās risku.

Putekļu kontrole

Putekļu uzkrāšanās var palielināt gan ugunsgrēka, gan sprādziena risku. Efektīva filtrēšana kopā ar regulāru tīrīšanu un apkopi palīdz samazināt bīstamu nosēdumu veidošanās iespēju sistēmā.

Tehniskā apkope un ekspluatācija

Pat pareizi uzstādīta sistēma var radīt riskus, ja tās apkopi neveic atbilstoši. Pārbaudes, apkopes un remonta darbus drīkst veikt tikai apmācīts personāls, izmantojot atbilstošas procedūras un aprīkojumu. Dažās situācijās pirms apkopes darbu uzsākšanas sistēmas var būt nepieciešams izpūst ar svaigu gaisu.

Skats tālāk par atbilstības prasībām

ATEX projektus bieži vien vērtē galvenokārt no normatīvo aktu ievērošanas viedokļa. Tomēr patiesais mērķis ir radīt vidi, kurā drošība, uzticamība un ekspluatācijas rādītāji darbojas saskaņoti.

Lai to sasniegtu, ir nepieciešama cieša sadarbība starp projektētājiem, būvuzņēmējiem, ekspluatētājiem un ražotājiem. Jo agrāk sprādziendrošības apsvērumi tiek iekļauti projektēšanas procesā, jo vieglāk ir izstrādāt risinājumu, kas nodrošina līdzsvaru starp drošības prasībām un praktiskajām ekspluatācijas vajadzībām.

No prasībām līdz praktiskiem risinājumiem

ATEX prasību izpratne ir viena lieta. Savukārt šo prasību pārvēršana praktiskā ventilācijas risinājumā ir pavisam cita lieta.

Daudzos projektos izaicinājums nav vienkārši bīstamās zonas identificēšana vai nepieciešamās aizsardzības kategorijas noteikšana. Patiesais izaicinājums slēpjas drošības prasību apvienošanā ar gaisa plūsmas rādītājiem, uzstādīšanas ierobežojumiem, energoefektivitāti un ilgtermiņa apkopēm. Tāpēc elastība bieži vien ir galvenais veiksmes faktors ATEX lietojumos.

Nav divu pilnīgi vienādu objektu. Procesi, riska novērtējumi un ekspluatācijas apstākļi var ievērojami atšķirties, kas nozīmē, ka ventilācijas sistēmas ir jāpielāgo katra projekta specifiskajām prasībām, nevis jāievieto standarta šablonā.

Tas ir GRAND

Uzņēmumā „Swegon“ mēs cieši sadarbojamies ar konsultantiem, būvuzņēmējiem un gala lietotājiem, lai nodrošinātu, ka ventilācijas risinājumi atbalsta vispārējo sprādziendrošības stratēģiju, vienlaikus atbilstot arī projekta ekspluatācijas prasībām.

Viens no piemēriem ir modulārā gaisa apstrādes iekārta „GRAND“, kuru var konfigurēt lietošanai potenciāli sprādzienbīstamās vidēs. To var pielāgot darbībai bīstamās zonās līdz kategorijai Ex II 2G IIB+H₂ T4 gan iekštelpās, gan āra apstākļos. Sistēmas ir paredzētas lietošanai 1. zonā, kur regulāri var veidoties sprādzienbīstama gāzes atmosfēra. Ierīces ir izstrādātas tā, lai nodrošinātu augstu drošības līmeni pat paredzamu kļūdu vai darbības traucējumu gadījumā, tādējādi atbilstot piemērojamajām ATEX prasībām.

Moduļu konstrukcija ļauj risinājumu konfigurēt atbilstoši konkrētā projekta vajadzībām, palīdzot projektētājiem un ēku īpašniekiem līdzsvarot drošības, veiktspējas un ekspluatācijas prasības bez nevajadzīgiem kompromisiem.

Drošība sākas ar pareizo pieeju

ATEX nav tikai sertificētas iekārtas izvēle. Tas nozīmē risku izpratni, pareizo prasību definēšanu un to nodrošināšanu, ka katra sistēmas daļa veicina drošu un uzticamu uzstādīšanu. Ja sprādziendrošība tiek ņemta vērā jau projektēšanas procesa sākumā un to papildina risinājumi, kurus var pielāgot konkrētajam pielietojumam, kļūst vieglāk radīt vidi, kas ir gan droša, gan efektīva.

Tas galu galā ir galvenais mērķis: palīdzēt klientiem pāriet no atbilstības prasībām uz praktiskiem, uzticamiem risinājumiem, kas veicina viņu ilgtermiņa panākumus. 

Sazinieties ar mums, lai uzznātu vairāk! 

Kāpēc jums vajadzētu novērst visus monotonos trokšņus savā ēkā?

Skaņa var būt prieka un labklājības avots, ja tā ir pareizā veida skaņa, piemēram, skaista mūzika. Tomēr pētījumi liecina, ka nepareizā veida skaņa jeb troksnis ir arī viens no galvenajiem veselības problēmu cēloņiem. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem rietumeiropieši zaudē miljoniem veselīgas dzīves gadu dažādu ar troksni saistītu veselības problēmu dēļ. Mūsu eksperts Martins Otterstens, „Swegon“ pētniecības un attīstības nodaļas aprēķinu un inovāciju inženieris, turpmāk izskaidro šo jautājumu sīkāk. 

Šis bloga ieraksts sākotnēji tika publicēts 2020. gadā. Mūsu eksperts nesen to pārskatīja un apstiprināja, ka informācija joprojām ir aktuāla un noderīga. 

Pakļaušanās augstiem skaņas līmeņiem bez dzirdes aizsardzības acīmredzami ir kaitīga. Pietiek vien doties uz rokmūzikas koncertu vai uguņošanas izrādi, lai saprastu, ka skaļa mūzika un uguņošanas sprādzieni var izraisīt dzirdes bojājumus. Tomēr šāda veida pakļaušanās skaļam troksnim parasti ilgst ne pārāk ilgi, un ir iespējams lietot dzirdes aizsardzības līdzekļus, lai novērstu vai vismaz samazinātu trokšņa iedarbību. Un mēs visi, visticamāk, apzināmies šos riskus, jo tie ir tik acīmredzami.

Monotoni toņi ir jauns fenomens cilvēces evolūcijas vēsturē

Tieši no skaņām un trokšņiem, ar kuriem saskaramies ik dienu gan mājās, gan darbā, ir visgrūtāk izvairīties. Ir pierādīts, ka monotonie toņi, kas bieži mūs ieskauj un kas cilvēces evolūcijas vēsturē ir salīdzinoši jauns fenomens, ir īpaši kaitīgi veselībai. Straumes ūdens čalošana, vējš koku galotnēs, putnu dziesmas un citas dabas skaņas ir modulētas. Taču pēdējo desmitgažu laikā cilvēki arvien vairāk laika pavada mākslīgajā vidē, kas piepildīta ar visdažādākajām iekārtām un mašīnām, kuras rada monotonos toņus, kas dažkārt ir skaidrāk dzirdami vai traucējoši.

Trokšņa iedarbība var izraisīt veselības problēmas

Pēdējo gadu pētījumos ir noskaidrots, ka saskare ar skaņas vides toņiem rada nopietnas sekas indivīda ilgtermiņa veselībai un labklājībai. Skaņa var ietekmēt organisma autonomo un hormonālo sistēmu, un Pasaules Veselības organizācija uzskaita plašu veselības problēmu klāstu, ko var izraisīt trokšņa piesārņojums, tostarp augsts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, slikta dūša, galvassāpes un virkne psiholoģisku traucējumu, piemēram, agresija un garastāvokļa svārstības.

Novērst signālu rašanos to avotā

Mums jāpievērš uzmanība ne tikai trokšņa intensitātei, bet arī trokšņa veidam, kuram mēs esam pakļauti. Ventilācijas un iekštelpu klimata jomā turpmākā rīcība ietver komandas darbu, ļaujot projektētājiem ar akustikas zināšanām noteikt atbilstošas prasības un sadarboties ar pieredzējušiem sistēmu piegādātājiem, kuri spēj nodrošināt atbilstošus produktus un risinājumus. Trokšņa mazināšana ir nepieciešamais pirmais solis. Otrais solis ir projektēt sistēmas, kas kopumā līdz minimumam samazina kaitīgo skaņu rašanos – kas, protams, ir visvienkāršāk, ja sistēmu var veidot no komponentiem, kas troksni novērš tieši pie avota.

Uzziniet vairāk par skaņu mūsu rokasgrāmatā par iekštelpu mikroklimatu.

---

Oriģināls: https://www.swegon.com/references-and-insights/the-indoor-climate-guide/factors-affecting-the-indoor-climate-and-human-beings/sound/

Cirkulārā ekonomika: no izmēģinājuma projektiem līdz rūpnieciskam mērogam

Gadu vēlāk: aprites ekonomika gūst panākumus HVAC nozarē (2025. gada jūlijs)
Ir nepieciešams pievērst uzmanību ražošanas procesā iekļautajam oglekļa daudzumam
(2024. gada aprīlis)

Iepriekšējos bloga ierakstos (saites zemāk) tika uzsvērts, kāpēc oglekļa pēdas
nospiedumam ir jāpievērš lielāka uzmanība un kā aprites ekonomika arvien vairāk kļūst par
daļu no ilgtspējas pasākumiem AVK un celtniecības nozarē. Ar Ziemeļvalstu aprites
ekonomikas pilotprogrammas palīdzību mēs esam pārbaudījuši aprites plūsmas reālos
projektos, un mūsu eksperte Karolīna Jakobsone (Caroline Jacobsson), Swegon aprites
ekonomikas direktore, dalās atziņās un pārdomās par to, kas nepieciešams, lai no
sākotnējiem pilotprojektiem pārietu uz aprites ekonomikas pasākumiem rūpnieciskā mērogā.

Cirkulārās ekonomikas prakses, jo īpaši atkārtota izmantošana, sniedz ievērojamus
ieguvumus klimata jomā. Atkārtoti izmantotiem AVK produktiem iestrādātā oglekļa pēdas
nospiedums ir par 90–95 % mazāks nekā jauniem produktiem. Tomēr atkārtota izmantošana
šajā nozarē joprojām ir ierobežota, galvenokārt tāpēc, ka iepriekš uzstādīto produktu
pieejamība ir ierobežota. Pašlaik pārāk maz produktu tiek nodoti atpakaļ uzņemšanas un
atjaunošanas sistēmās, ko piedāvā tādi ražotāji kā Swegon. Tas notiek, neraugoties uz lielo
pieprasījumu pēc atkārtoti izmantotiem risinājumiem. Galvenie šķēršļi ir papildu laiks,
izmaksas un prasmes, kas nepieciešamas demontāžai, kura vēl nav kļuvusi par standarta
praksi. Turklāt klimata ieguvumi ir tiem, kas produktus pērk un uzstāda, nevis tiem, kas tos
demontē un piegādā.

Sadarbībā ar nozares partneriem — uzņēmumiem „Vasakronan“, „Skanska Sweden“,
„Demontera“ un „Lindab“ — Ziemeļvalstu aprites ekonomikas izmēģinājumu programmas
ietvaros mēs uzsākām AVK produktu demontāžas testēšanu to atkārtotai izmantošanai un
atjaunošanai. Izmēģinājuma projekta mērķis bija labāk izprast šķēršļus, un viens no
sākotnējiem jautājumiem bija: vai papildu laiks un izmaksas ir tik ievērojamas, ka
demontāžas paplašināšana atkārtotai izmantošanai nav tā vērta?

Pilnīgā atpakaļsaņemšanas procesa izmēģinājuma īstenošana

Visā izmēģinājuma projekta gaitā tika izvērtēts pilns atpakaļsaņemšanas process — sākot no sākotnējās plānošanas, budžeta izstrādes un inventarizācijas līdz lēmumiem par atkārtotu izmantošanu, demontāžu, loģistiku un noslēdzošajiem posmiem — modernizāciju un kvalitātes nodrošināšanu.

Kopā ar pilotprojekta partneriem galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai izprastu demontāžas izmaksas salīdzinājumā ar nojaukšanas izmaksām, noskaidrotu, kādas kompetences trūkst, kā nodrošināt kvalitāti un izsekojamību, kā arī to, kā sadalīt atbildību un izmaksas. Šie ir galvenie faktori, lai noteiktu, vai projekta mēroga paplašināšana ir lietderīga.

Sākotnēji bija plānots veikt demontāžu kā daļu no nojaukšanas projekta Stokholmā, un visi sagatavošanās darbi bija pabeigti, taču diemžēl vēlāk šis projekts tika atcelts. Parādījās jauna iespēja, un difuzoru un gaisa apstrādes iekārtu demontāža tika pabeigta sadarbībā ar uzņēmumiem „Skanska Sweden“ un „Boulevardfastigheter“ projektā Zviedrijas dienvidos. Izmēģinājuma objekts „Galleria Boulevard“ tiek pārveidots no tirdzniecības centra par izglītības iestādi, īpašu uzmanību pievēršot atkārtotai izmantošanai.

Rezultāts

Novērtējot izmēģinājuma rezultātus, kļuva skaidrs, ka vairāki aspekti izdevās labāk, nekā gaidīts. Uzstādīšanas speciālistu iesaistīšana jau sākotnējā posmā uzlaboja inventarizācijas kvalitāti, skaidras un vizuālas instrukcijas atviegloja demontāžu, savukārt ciešā sadarbība starp nekustamā īpašuma īpašniekiem, būvuzņēmējiem un piegādātājiem mazināja nevajadzīgo spriedzi.

Kļuva skaidrs arī tas, ka tehniskās iespējas jau pastāv. Produktus var iztīrīt, modernizēt un pārdot atkārtoti, piešķirot garantijas kā jauniem produktiem. Visbūtiskākais ir tas, ka tirgū ir vērojama patiesa interese par atkārtoti izmantotiem HVAC produktiem.

Tajā pašā laikā bija skaidri redzamas arī dažas grūtības. Atkārtota izmantošana bieži tika ieviesta pārāk vēlu, lomas un pienākumi ne vienmēr bija skaidri noteikti, un dažos gadījumos trūka pamata priekšnosacījumu, piemēram, bīstamo vielu savlaicīgas pārbaudes.

Novērtējot papildu darba apjomu, mēs secinājām, ka inventarizāciju var veikt efektīvi, ja ir nodrošināti atbilstoši priekšnosacījumi, piemēram, piekļuve rasējumiem. Šādos gadījumos papildu darbs aizņēma aptuveni 10 minūtes uz katru stāvu. Bez rasējumiem uz vietas bija nepieciešams vairāk laika — parasti dažas minūtes uz katru telpu un aptuveni 15 minūtes uz katru gaisa apstrādes iekārtu.

Papildu laiks, kas bija nepieciešams demontāžai un iepakošanai, salīdzinājumā ar nojaukšanu izrādījās minimāls: gaisa apstrādes iekārtām tas bija tuvu nullei, bet telpu aprīkojumam, piemēram, difuzoriem un skaņas slāpētājiem, – tikai dažas minūtes uz vienu telpu.

Vissvarīgākais ir tas, ka izmēģinājuma projekts pierādīja, ka demontāža, nevis nojaukšana, ne vienmēr palielina izmaksas, ja vien to plāno jau agrīnā posmā. Ja to ierosina vēlākā posmā, kad apakšuzņēmēji jau ir izraudzīti, tas var kļūt dārgi.

Ieteikumi par uzņēmējdarbības modeli un pienākumiem

Izmēģinājuma projekts sniedza daudzas atbildes, un viens no secinājumiem ir tas, ka atkārtota izmantošana galvenokārt nav tehnisks izaicinājums, bet gan biznesa modeļa un nozares prakses jautājums.

Lai paplašinātu apļveida HVAC sistēmu, ir jāveic šādi pasākumi:

• Jāsāk agrāk un jānosaka atkārtotas izmantošanas prasības jau pirms iepirkuma
• Jāprecizē nekustamā īpašuma īpašnieku, būvuzņēmēju, montētāju un piegādātāju lomas
• Jāpielāgo stimuli, novirzot uzmanību no jaunu preču iegādes uz atkārtoti izmantotu materiālu prioritizēšanu
• Jāatzīst demontāža kā vērtības ķēdes sastāvdaļa
• Īsumā — aprites ekonomikas prakse ir jāiekļauj esošajās projektu struktūrās, nevis jāuzskata par izņēmumiem.

Pāreja no izmēģinājuma posma uz standarta praksi

Raugoties nākotnē, šis izmēģinājuma projekts parādīja, ka arvien lielāka nozīme ir piegādātāju vadītajām plūsmām, kurās produkti tiek atgūti, modernizēti, to kvalitāte tiek nodrošināta un tie tiek atgriezti tirgū, lai sāktu otro dzīvi ar sākotnējā ražotāja starpniecību. Šajā brīdī atkārtoti izmantotos produktus var izvēlēties tikpat viegli kā jaunus un integrēt esošajās projektu struktūrās.

Tomēr tas, vai būs iespējama šīs pieejas mēroga paplašināšana, ir atkarīgs no stimulu esamības. Šodien bieži tiek uzskatīts, ka demontāža rada papildu izmaksas, neradot skaidru vērtības plūsmu. Tajā pašā laikā izmēģinājuma projekts parādīja, ka tas ne vienmēr tā ir. Ja demontāža un atkārtota izmantošana tiek plānotas jau no paša projekta sākuma, tās var īstenot ar nelielām papildu izmaksām vai pat bez tām. Turpmāk šo perspektīvu, iespējams, būs nepieciešams labāk atspoguļot uzņēmējdarbības un projektu loģikā, jo īpaši tāpēc, ka atkārtoti izmantotie produkti parasti nodrošina tādu pašu veiktspēju kā jaunie un bieži vien tiem tiek sniegtas pilnīgas garantijas.

Visbeidzot, demontāža un atkārtota uzstādīšana ir jāuzskata par atsevišķām darbību plūsmām. Izstrādājumu demontāža atkārtotai izmantošanai nav tas pats, kas nojaukšana, un reti kad ir iespējams demontētos izstrādājumus tieši saskaņot ar konkrētu projektu. Šis process prasa rūpīgu izjaukšanu, un piegādātājiem ir jāiesaistās krājumu uzskaitē un izstrādājumu saskaņošanā ar projektiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, aprites cikli var kļūt par dabisku daļu no HVAC risinājumu pārvaldības, taču, lai to sasniegtu, ir nepieciešamas izmaiņas nozares praksē. Tas savukārt pavērtu ceļu iepriekš uzstādīto HVAC produktu atkārtotai izmantošanai rūpnieciskā mērogā.

Uzņēmumā „Swegon“ mēs turpinām paplašināt savu „RE:3“ koncepciju, kuras ietvaros mūsu „RE:use“ darbības ir skaidri definētas. Mēs esam gatavi uzņemties vadošo lomu piegādātāju vadītos aprites ciklos un paplašināt HVAC produktu atkārtoto izmantošanu.

---

Oriģināls: https://blog.swegon.com/en/circularity-from-pilots-to-industrial-scale

Jūsu iekštelpu klimata sistēma ir daudz vairāk nekā tikai klimata regulēšana

Lielākā daļa būvniecības nozares profesionāļu zina un var nosaukt dažādas viedas un uzticamas sistēmas, kas nodrošina pēc pieprasījuma regulētu ventilāciju (DCV). Šīm sistēmām ir virkne funkciju, kuru mērķis ir uzturēt veselīgu un komfortablu iekštelpu mikroklimatu. Lielākā daļa šo sistēmu nepārtraukti mēra temperatūru, gaisa kvalitāti un cilvēku klātbūtni telpā, kā arī ļauj veikt korekcijas, ja rodas novirzes. Tomēr bieži tiek aizmirsts, ka šos pašus datus var izmantot ne tikai mikroklimata regulēšanai. Mūsu eksperts Filips Andersons (Philip Andersson), digitālo pakalpojumu produktu vadītājs, to izskaidros sīkāk.

Iekštelpu klimata sistēma bieži vien nepārtraukti mēra CO₂, temperatūru, mitrumu un telpu noslogotību. Savāktie dati regulē ventilāciju un gaisa temperatūru, mainot gaisa plūsmu un pielāgojot apkuri vai dzesēšanu, lai apmierinātu faktiskās vajadzības telpās. Tādējādi šīs sistēmas sniedz detalizētu priekšstatu par to, kā ēka tiek faktiski izmantota. Tas parāda, kuras telpas ir aizņemtas un kad, kā arī kāds ir iekštelpu klimats, kad telpas tiek izmantotas vai nav izmantotas.

Tādējādi lielākā daļa datu paliek AVK sistēmā. Ja ēkas īpašnieks vēlas tos izmantot citiem mērķiem, piemēram, darba vides platformā, enerģijas pārvaldības sistēmā vai vienkārši, lai labāk izprastu ēkas darbību, ir nepieciešamas pielāgotas integrācijas. Tās ir iespējams veikt, taču reti kad tas ir ieguldītā laika un pūļu vērts.

Citas sistēmas neizmanto datus par telpu aizņemtību

Iedomājieties, ko patiesībā var pateikt telpas līmeņa sensors iekštelpu klimata risinājumā. Tas parāda, vai telpas tiek izmantotas vai nē, un kādi ir iekštelpu klimata apstākļi. Tas neskaita cilvēkus, taču CO₂ rādītāji ir labi pierādīts rādītājs, kas liecina par to, cik intensīvi telpa tiek izmantota. Kad šo informāciju apvieno ar klātbūtnes noteikšanas un temperatūras datiem, var iegūt pārsteidzoši noderīgu novērtējumu par telpu noslogotību. 

Savāktie klātbūtnes dati, tos importējot darba telpu pārvaldības platformā, var parādīt, kuras telpas tiek izmantotas, nevis tikai tās, kas ir rezervētas. CO₂ dati, apvienojumā ar temperatūras un pieplūdes gaisa plūsmas rādītājiem, sniedz labu priekšstatu par to, cik daudz cilvēku atrodas telpā un cik intensīvi tā tiek izmantota. Kopumā tas var sniegt ēku pārvaldniekiem uz datiem balstītu priekšstatu par to, kā viņu telpas tiek izmantotas laika gaitā, atbalstot lēmumus, piemēram, par telpu plānojuma izmaiņām, stāvu apvienošanu un nomas līgumu pārrunām.

Uz enerģijas patēriņa maksimumiem tiek reaģēts, nevis tie tiek proaktīvi novērsti

Tagad apsvērsim, kas īsti ir enerģijas izmaksas. Tās ir ne tikai kopējā patēriņa summa, bet arī atkarīgas no tā, kad enerģija tiek patērēta. Maksas, kas saistītas ar maksimālo enerģijas patēriņu, var veidot ievērojamu daļu no enerģijas rēķina. Parastā rīcība šādā gadījumā ir bijusi samazināt apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (AVK) sistēmu jaudu maksimālā patēriņa brīžos. Tomēr tas var negatīvi ietekmēt iekštelpu mikroklimatu.

Ja enerģijas pārvaldības sistēma zina, ka enerģijas cenas sasniegs maksimumu otrdienas rītā no plkst. 8 līdz 10, apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (AVK) sistēma var izmantot iepriekšējās stundas, lai iepriekš sagatavotu telpu. Tas nozīmē, ka telpa tiek atdzesēta par vienu vai diviem grādiem zemāk par iestatīto vērtību un tiek palielināta ventilācija. Tādējādi tiek izveidots termiskais buferis, kamēr enerģija ir lētāka, un, sākoties maksimālajām stundām, sistēma var samazināt jaudu, vienlaikus uzturot iekštelpu klimatiskos apstākļus pieņemamās robežās. 

Dati ilgtspējas pārskatiem ir fiksēti

Nobeigumā vēl viena pārdomu daļa — ziņošanas prasības kļūst arvien stingrākas. Tādi regulējumi kā CSRD, ES taksonomija un ESG prasa detalizētus datus par ēku energoefektivitāti un iekštelpu mikroklimatu. Tas pats attiecas uz sertifikācijas sistēmām, piemēram, BREEAM un LEED. Īpaši liela nozīme ir plašiem datiem par CO₂ līmeni, temperatūras stabilitāti, ventilācijas intensitāti un telpu izmantošanas paradumiem.

Šie dati jau ir pieejami modernos AVK risinājumos. Tomēr to iegūšana bieži vien ir laikietilpīga, jo šim procesam parasti nepieciešams liels manuālais darbs. AVK dati, iespējams, neaizstāj enerģijas uzskaites sistēmu un pilnībā nesaskan ar to, taču tie aptver lielāko daļu no tā, kas nepieciešams šīm sistēmām un sertifikācijas iestādēm.

INSIDE Integration atrisina sarežģījumus 

Uzņēmumā „Swegon“ esam izstrādājuši pakalpojumu, kas nodrošina datu pieejamību un izmantojamību, izmantojot standartizētu API; tas saucas „INSIDE Integration“. Šī API ļauj darba vides pārvaldības platformām, enerģijas pārvaldības sistēmām un atskaites rīkiem iegūt nepieciešamos datus tieši no AVK sistēmas. „INSIDE Integration“ arī ļauj autorizētām sistēmām veikt vadības pārrakstīšanu atsevišķiem produktiem.

Tas nozīmē, ka ēku pārvaldnieki var labāk izprast, kā tiek izmantota ēka, enerģētikas platformas vai ēku vadības sistēmas var pielāgot un precīzi noregulēt apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu darbību, lai izvairītos no enerģijas izmaksu maksimuma, neietekmējot iekštelpu mikroklimatu, kā arī efektīvāk sagatavot atskaites.

INSIDE Integration ļauj pāriet no iekštelpu mikroklimata nodrošināšanas, balstoties uz prognozēto izmantošanu, pēdējā brīža slodzes samazinājumiem un laikietilpīgu atskaišu sagatavošanu, uz darbību, kas balstās uz faktisko pieprasījumu, proaktīvu pieeju ar ēkas iepriekšēju kondicionēšanu un atskaitēm, kas balstās uz automātiski eksportētiem datiem.

Piekļuve ir nodrošināta un kontrolēta

INSIDE Integration nodrošina piekļuvi visiem minētajiem datiem, izmantojot API, kas izstrādāts uz RealEstateCore satvara bāzes. Piekļuve ir aizsargāta un kontrolēta, un ēkas īpašnieks lemj, kuri pakalpojumu un sistēmu sniedzēji drīkst izmantot šos datus. Datus var koplietot ar platformām un rīkiem, ko izmanto šie sniedzēji, neizmantojot īpašus savienotājus vai starpprogrammatūru. Īsumā — tā nav vēl viena sistēma vai platforma, kas jāievieš.

Daudzas ar ēkām saistītas sistēmas spēj eksportēt datus, taču tikai nedaudzas no tām nodrošina autorizētām ārējām sistēmām vadības iespējas strukturētā, saskaņotā un savietojamā veidā. INSIDE Integration datu modelis ir standartizēts un pieejams. Tieši tas izceļ INSIDE Integration.

Kam ir izdevīgi izmantot INSIDE Integration

Tas sniedz priekšrocības vairākām ieinteresētajām pusēm visā ēkas dzīves ciklā. Īpašnieki saņem atbalstu enerģijas optimizācijā, informāciju par izmantošanu un ilgtspējas pārskatu sagatavošanā. Ēku apsaimniekošanas komandas var uzlabot telpu pārvaldību un proaktīvi plānot pakalpojumus, vienlaikus uzturot komfortablu iekštelpu mikroklimatu. IT un digitālo risinājumu komandas novērtē sistēmas, kas novērš atkarību no viena piegādātāja, savukārt ilgtspējas nodaļas iegūst labāku piekļuvi attiecīgajiem datiem.

Kopumā INSIDE Integration nodrošina drošu un standartizētu veidu, kā izmantot ēkas datus un vadības iespējas organizācijas jau esošajās sistēmās.

---

Orģināls: https://blog.swegon.com/en/there-is-more-to-your-indoor-climate-system-than-climate-control

Nulles emisiju ēkas (ZEB) – utopija vai reāla iespēja?

Jau ilgu laiku koncepcija par nulles emisiju ēkām (ZEB) svārstās starp vīziju un realitāti. Dažiem tā ir nepieciešams nākotnes standarts, citiem tāls un ideālistisks mērķis. Tā kā klimata prasības kļūst stingrākas un visā Eiropā tiek ieviesti jauni noteikumi, arvien aktuālāks kļūst šāds jautājums: vai ZEB ir utopija vai arī tas ir īstenojams mērķis, un, ja tā, kā to panākt?

Mikaels Bērjesons, uzņēmuma „Swegon“ nākotnes risinājumu un sabiedrisko attiecību direktors, ir veltījis šim jautājumam savu pieredzi un zināšanas un nonācis pie secinājuma.

Daudzos aspektos risinājums jau ir pieejams. Attiecībā uz darbības radīto emisiju samazināšanu attīstība ir bijusi strauja. Mūsdienu ēkas var darboties ievērojami energoefektīvāk nekā agrāk, pateicoties viedajām vadības sistēmām, augstas veiktspējas siltumsūkņiem, hermētiskām ēku konstrukcijām un modernām iekštelpu klimata un vadības sistēmām. Tādas tehnoloģijas kā pieprasījuma vadīta ventilācija, sensoru tīkli un integrētās sistēmas liecina, ka ēkas jau tagad var samazināt enerģijas patēriņu, neietekmējot iekštelpu vides kvalitāti (IEQ).

Iekļaujot telpu temperatūras, oglekļa dioksīda (CO2), gaistošo organisko savienojumu (VOC), mitruma un daļiņu monitoringu ikdienas darbībā, iekštelpu klimata risinājumi var darboties proaktīvi, optimizēt komfortu un samazināt ēku atkarību no enerģijas. Rezultātā tas samazina ekspluatācijas emisijas – tas ir viens no tiem jautājumiem, ko bieži apraksta kā tehniski atrisinātu. Vismaz teorētiski.

Darbības radītās emisijas tikai daļa no kopējās ainas

Tādas iniciatīvas kā dizains, kas vērsts uz oglekļa pēdas nospieduma samazināšanu, kā arī produkta kalpošanas laika pagarināšana, izmantojot atjaunošanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, ir pasākumi, kas apvienoti mūsu „RE:3“ koncepcijā un kas ir šīs pārmaiņas virzītājspēks. Šīs stratēģijas vairs nav eksperimenti, bet gan praktiski soļi, lai samazinātu katras detaļas un sistēmas ietekmi uz klimatu jau to izstrādes posmā.

Arī normatīvie akti ir viens no virzītājspēkiem. Ēku energoefektivitātes direktīvas (EPBD) pārskatīšana, valstu klimata deklarācijas un investoru pieaugošās prasības liecina, ka pārredzamība un izmērāmība kļūst par nozares standartiem. Mērķi par nulles emisijām vairs nav tikai vizionāri projekti, bet gan gaidāmais standarts nākotnes būvniecībā.

Lielākais šķērslis nav pati tehnoloģija, bet gan integrācijas trūkums. Lai panāktu patiesi nulles emisijas, arhitektiem, inženieriem, ražotājiem, ēku īpašniekiem un digitālajām platformām ir jādarbojas kā vienotai ekosistēmai. Tehnoloģija jau pastāv – taču tā ir jāapvieno, jāoptimizē un jākontrolē kā vienots veselums.

Tas nozīmē pāreju no domāšanas produktu kategorijās uz domāšanu par pilnvērtīgiem risinājumiem. Ēka ar nulles emisijām nav atsevišķu energoefektīvu komponentu summa, bet gan to mijiedarbības rezultāts laika gaitā. Galvenie elementi būs datu pārredzamība, sadarbības modeļi un ilgtermiņa vērtības radīšana.

Tātad, vai bezemisiju ēkas ir utopija vai reāli īstenojams mērķis?

Atbilde ir tāda, ka tas ir pilnīgi iespējams – taču tas prasa apņēmību, sadarbību un drosmi, lai atteiktos no vecajām darba metodēm. Visi svarīgie elementi jau ir pieejami: energoefektīvas sistēmas, aprites ekonomikas modeļi, digitālā optimizācija un regulējums, kas veicina attīstību. Izaicinājums slēpjas to mēroga palielināšanā un integrēšanā.

Nākotnes ēkas ar nulles emisijām nav tāla vīzija. Tās jau sāk veidoties. Un tieši sadarbība ļaus mums padarīt tās par normu.

Uzziniet vairāk par mūsu darbu aprites ekonomikas jomā uzņēmumā Swegon, kas apkopots RE:3 koncepcijā. 

---

Oriģināls: https://blog.swegon.com/en/zero-emission-buildings-zeb-utopia-or-feasible

Mūsu eksperti izskaidro, kāpēc Eiropā kā aukstuma aģentu izmanto propānu

Pāreja uz ilgtspējīgākām alternatīvām AVK nozarē kļūst arvien svarīgāka. Tiek ieviesti un
īstenoti tiesiskie regulējumi, un ir pienācis laiks veikt izmaiņas. Mēs uzrunājām divus
ekspertus, Luca Filippetto un Antonio Canonico, par propāna kā aukstuma aģenta ieviešanu
Eiropā. Lai nodrošinātu precīzu skatījumu, tika izmantota uz faktiem balstīta un strukturēta
pieeja, un rezultāti liecina, ka pāreja uz propānu ievērojami atšķiras dažādās kontinenta
daļās. Šeit ir apkopoti rezultāti kopā ar ieteikumiem, kā paātrināt pāreju uz videi draudzīgāku
dzesēšanas un apkures nozari.

Izmantotā pieeja ir vērsta uz Eiropas tirgu un iekārtām ar nominālo jaudu ≥50 kW. Eiropa ir
sadalīta trīs reģionos – Ziemeļu, Centrālajā un Dienvidu reģionā, un tie tiek novērtēti,
izmantojot četrus rādītājus: politikas stimulu (PPI), ekonomisko situāciju (PEI), tirgus
pieprasījumu (MDI), kā arī tehnisko un riska gatavību (TRR).

Mērķis ir noteikt praktisku, salīdzināmu sistēmu, kas palīdzēs ieinteresētajām personām un
lēmumu pieņēmējiem izvēlēties izmēģinājuma segmentus, noteikt darbību prioritātes un
mazināt riskus.

Tirgus situācija

Visā Eiropā propāna (R290) ieviešanu ietekmē šādi sistēmas faktori, kas iepriekš minēti kā
rādītāji:

1. Politiskie faktori (PPI), piemēram, ES F-gāzu pakāpeniskā izmantošanas
   samazināšana, kā arī, kas ir vēl svarīgāk, lai izprastu atšķirīgos ieviešanas tempus
   nodokļi, valstu regulējumi un subsīdijas, kas ierobežo vai sodītu aukstuma aģentus ar
   augstu GWP vai veicinātu aukstuma aģentu ar zemu GWP ieviešanu.
2. Ekonomika (PEI), šajā gadījumā elektrības un gāzes cenu attiecība, kas ir galvenais
   faktors, lai prognozētu atdevi sistēmām ar jaudu ≥50 kW.
3. Tirgus pieprasījums (MDI), ko nosaka makroekonomiskā situācija un inovatoru
   klātbūtne valsts un uzņēmumu vidū.
4. Tehniskā un riska gatavība (TRR), kas ir cieši saistīta ar informētību un apmācību
   par R290 aukstuma aģenta lietošanu.

Šīs skalas tiek izmantotas, lai valstis iedalītu pēc Rodžera posmiem: novatori, pirmie
piekritēji un agrīnā vairākums. Rezultāts izskatās šādi:

Ir skaidrs, ka „Zaļā vienošanās“ un F-gāzu pakāpeniskā izmantošanas samazināšana nosaka virzienu, taču progress tiek noteikts vietējā līmenī, izmantojot regulējumu un finansējuma aprēķināšanas metodes. Patiesībā, neskatoties uz politiku un finansējumu, šīs pārmaiņas lielā mērā ir atkarīgas no riska uztveres un pieredzes. Pāreja no izplatītajiem A2L aukstuma aģentu maisījumiem uz A3 (propānu) nozīmē pāreju uz viegli uzliesmojošu aukstuma aģentu. Šī pāreja ir veiksmīga, ja ieinteresētās personas uzticas drošības sistēmai: projektēšanai saskaņā ar Eiropas standartiem, piemēram, EN378 vai EN60335-2- 40, uzstādītāju un servisa tehniķu kompetencei, apdrošinātāju apstiprinātām metožu aprakstiem un nodošanas ekspluatācijā pārbaudes sarakstiem. Īsumā, regulējums atver durvis, bet atbilstoša projektēšana, uzstādītāju kompetence un konsekventa nodošanas ekspluatācijā prakse ir tas, kas virza tirgu uz priekšu.

Galvenie faktori

Lai palīdzētu pārvērst politikas mērķus reālos projektos, ir izveidota uz kritērijiem balstīta sistēma, kas palīdz ieinteresētajām personām, kas iesaistītas ≥50 kW HVAC projektos, pieņemt propānu (R290) kā aukstuma aģentu. Sistēma sadala tirgu četros diagnostiskos indeksos, kas atspoguļo politikas ietekmi (PPI), projekta ekonomiku (PEI), tirgus pieprasījumu (MDI) un tehnisko un riska gatavību (TRR). Katram indeksam tiek piešķirts vērtējums no 1 līdz 5.

Rezultātā šie četri rādītāji aplūko propāna ieviešanu no četriem dažādiem skatpunktiem,
taču tie darbojas kā vienota sistēma. Progresu uz Rodžera līknes reti kavē vidējie rādītāji –
to kavē vājākais rādītājs. Ja kāds no posmiem ir nepietiekams, piemēram, atļaujas,
apdrošināšana, investīciju atgūšana vai piegādes jauda, vērtības līkne sabrūk un projekti
apstājas. Lai novērtētu un izveidotu pašreizējo situācijas ainu Ziemeļeiropā, Centrāleiropā
un Dienvideiropā, mēs izmantojam vērtības līknes, kurās šie četri rādītāji kalpo par
atribūtiem.

Diagramma liecina par vienkāršu faktu: ziemeļu reģiona līnija atrodas visaugstāk un ir
visvienmērīgākā. Šī tendence atspoguļo gadiem ilgu paredzamu regulējumu, cenu signālus,
kas sodītu aukstuma aģentus ar augstu GWP un/vai veicinātu dabas alternatīvu
izmantošanu, kā arī uzstādītāju vidi, kurā propāna izmantošana sistēmās ar jaudu ≥50 kW ir
ierasta prakse. Centrālās apkures un siltuma reģenerācijas integrācija ir izplatīta, un atļauju
saņemšana, kā arī apdrošināšana galvenokārt ir formāla procedūra. Praksē šis reģions ir
gatavs plaša mēroga, vairāku objektu ieviešanai mazumtirdzniecības, viesmīlības un
pašvaldību nekustamajos īpašumos, kā arī lielākiem centralizētās siltumapgādes projektiem.
Centrāleiropā situācija ir nedaudz zemāka un svārstīgāka. Politiskā ietekme ir spēcīga,
piemēram, Vācijas prēmija par dabisko aukstuma aģentu, Austrijas GWP robežvērtības,
Nīderlandes SDE++ programma, Francijas Fonds Chaleur. Tomēr īstenošana ir atšķirīga.
Vietējās atļauju izsniegšanas prakse un nosacījumi, kā arī senākie augsttemperatūras
emisiju avoti rada kritumus pat tur, kur stimuli ir dāsni. Šeit risinājums ir standartizēt R290
paketes, veikt pirmskonkursa auditus un fiksēt nodošanas ekspluatācijā veidnes. Tiklīdz
kritumi ir pārvarēti, apjoms strauji pieaug.

Līkne, kas attēlo dienvidu reģionu, ir viszemākā un visnevienmērīgākā. Finansējums bieži
vien nav saistīts ar konkrētu aukstuma aģentu, un ekonomiskā situācija ir atkarīga no
elektrības un gāzes izmaksu attiecības, savukārt tehniskā gatavība un riska pārvaldība ir
nevienmērīga. Panākumi tiek gūti, izmantojot mērķtiecīgus R290 „izmēģinājuma koridorus“,
piemēram, lielveikalos, viesnīcās un peldbaseinos, kā arī apvienojot finansējumu un panākot
redzamus rezultātus, lai veidotu uzticību un pēc tam paplašinātos.

Secinājumi

Ja pārvaldāt portfeli vai valsts īpašumu, izmantojiet Ziemeļeiropu kā atsauces punktu R290, ≥50 kW gadījumā. Tur ir skaidri noteikumi, uzticami stimuli, apmācīti uzstādītāji un atkārtojams tehnisko telpu plānojums. Attiecībā uz citiem reģioniem ieteikums nav visu kopēt, bet gan novērst trūkumus, kas neļauj vērtības līknei sasniegt Ziemeļeiropas līmeni.
Sākumā ir jānovērtē valsts saskaņā ar četriem indeksiem – PPI, PEI, MDI un TRR – un pēc tam jārīkojas tur, kur līkne krītas:

• Ja ir politikas/ekonomikas atpalicība, apkopojiet finansējumu un salīdziniet kopējās īpašumtiesību izmaksas ar gāzes izmaksām, ņemot vērā elektrības un gāzes cenu svārstības.
  
• Ja ir zināšanu atpalicība, izmantojiet standarta specifikācijas, apstiprinātas metožu aprakstus, ventilācijas/detektoru komplektus un pielāgotus skidus.
  
• Ja tirgus pieprasījums ir vājš, koncentrējieties uz konkrētiem segmentiem, piemēram, ja jaunceltņu tirgus ir vājš, koncentrējieties uz modernizāciju; abas lietojumprogrammas var segt ar R290, pateicoties tā plašajam darbības diapazonam.

Un pēdējais ieteikums. Katras valsts gadījumā koncentrējieties uz diviem „gataviem“ segmentiem, piemēram, mazumtirdzniecību un viesnīcām ar jaudu 50–300 kW, īstenojiet pilotprojektus vairākās vietās, nosakot skaidrus KPI, piemēram, sezonas efektivitātes koeficientu (SPF), nodošanas ekspluatācijā termiņu un izmaksas par uzstādīto kW. Publicējiet rezultātus, atkārtojiet šo modeli un reizi ceturksnī
atjauniniet četru rādītāju diagrammu. Kad visi rādītāji vienlaikus pieaug, tirgus pāriet no agrīnajiem ieviesējiem uz agrīno vairākumu, un tam seko mēroga paplašināšanās. Tāpat kā tas jau ir noticis Eiropas ziemeļu reģionos.

---

Oriģināls: https://blog.swegon.com/en/our-experts-explain-europes-adoption-of-propane-as-a-refrigerant