PARASOL ir vesela produktu grupa. Komforta moduļi ir optimizēti, lai ātri sajauktu pieplūdes gaisu ar telpas gaisu, kas nodrošina labāku komfortu telpā. Apkures lietojumos šo paņēmienu var izdevīgi izmantot, lai labāk novadītu siltumu no griestiem un sasniegtu augstāku komfortu darba zonā. Komforta modulis no dzesēšanas sijas atšķiras ar to, ka sadala gaisu četros, nevis divos virzienos. Tasmaksimāli palielina pieplūdes gaisa un telpas gaisa sajaukšanas apjomu, ļaujot attīstīt lielu kapacitāti,neaizņemot vairāk vietas griestos.
Gaisa vadu sistēmas spiediens un īpatnējā ventilatoru jauda jeb SFP
Gaisa vadu sistēmas spiediena kritumam ir būtiska ietekme uz SFP. Bet kādi ir faktori, uz kuriem mums jākoncentrējas, samazinot SFP? Apskatīsim tos tuvāk.
Īpatnējā ventilatora jauda, SFP, ir ventilatoru kopējā elektriskā jauda gaisa apstrādes iekārtā, dalīta ar pieplūdes gaisa plūsmu vai izplūdes gaisa plūsmu atkarībā no tā, kura no tām ir lielākā.
Zinot elektrības cenu, SFP norāda, kādas ir ventilācijas sistēmas darbināšanas izmaksas. Var aprēķināt arī izmaksas CO2 emisiju izteiksmē.
Pastāv vairākas SFP definīcijas.Termins SFPv pastāv jau daudzus gadus, un to parasti izmanto Ziemeļvalstu ražotāji, savukārt SFPint ir atrodams, piemēram, ErP noteikumos 1253.
SFP tiek izmantots jau daudzus gadus, un pastāv vispārēja tendence samazināt tā vērtību, jo pastāv nepieciešamība samazināt enerģijas patēriņu un CO2 emisijas. Pirms 30 gadiem SFP vērtības bieži bija virs 3 kW/m3/s, bet mūsdienās mēs parasti redzam vērtības ap 1,5 kW/m3/s un pat zemākas vairs nav nekas neparasts. Tas nozīmē, ka esam uz pusi samazinājuši ventilācijas sistēmu ekspluatācijas enerģijas izmaksas!
Kādi faktori ietekmē SFP samazināšanu
Parasti gaisa apstrādes iekārtas vai ventilatoru ražotājs norada SFP vērtības, un ir viegli domāt, ka SFP vērtība ir viņu atbildība, tomēr – vai tā tas ir? Un kas tad ir SFP?
Tātad, tas nozīmē, ka SFP pamatā ir spiediens un efektivitāte. Lai samazinātu SFP, mums jāsamazina spiediena kritums un jāpalielina kopējā ventilatora efektivitāte. Ventilatori un to motori mūsdienās ir labi attīstīti, un to efektivitāte ir augsta. Turpmāka efektivitātes uzlabošana ar esošajām tehnoloģijām ir apgrūtināta, jo pat niecīgs uzlabojums ir ļoti dārgs un laikietilpīgs process.
1. attēlā mēs sīkāk aplūkosim kopējā spiediena lomu SFP aprēķinā. Statistiski redzams, ka vidējā vērtība kopējam spiedienam P, ir ap 600 Pa . Taču vērtības svārstās– lielākajai daļai iekārtu kopējais spiediens ir no 500 Pa līdz 700 Pa, taču ir arī iekārtas, kurām spiediens ir daudz augstāks par 700 Pa. Acīmredzot, jo augstāks spiediens, jo augstāks SFP. Mēs varam redzēt arī skaidru tendenci, ka spiediens palielinās līdz ar gaisa plūsmu.
1. Attēls. Kopējā spiediena loma SFP aprēķināšanā.
Kopējais spiediena kritums, sastāv no gaisa apstrādes iekārtas iekšējā spiediena krituma, un ventilācijas sistēmas statiskā spiediena krituma. Vidējais ventilācijas sistēmas statiskais spiediens, ko mēs izmantojam, ir ap 300 Pa pieplūdes pusē un 280 Pa nosūces pusē. Tas nozīmē, ka ventilācijas sistēmas statiskais spiediens ir aptuveni puse no kopējā spiediena, un tas vidēji ir atbildīgs par pusi no SFP vērtības.
No iepriekš minētās formulas mēs redzam, ka SFP palielinās, palielinoties spiedienam. 2.attēlā tiek atspoguļoti vienas gaisa apstrādes iekārtas ar rotora siltummaini SFP radītāji pie vienādām gaisa plūsmām, bet dažādām gaisa vadu sistēmas statiskā spiediena vērtībām.
2. Attēls.Gaisa apstrādes iekārtas (rotors) spiediena un SFP grafiks atkarībā no gaisa vadu sistēmas statiskā spiediena.
Iekārta ir ar iekļautu sildīšanu un dzesēšanu, ar ārējo spiedienu 150 Pa, SFPv sastāda 1,5 kW/m3/s. Sistēmas statiskais spiediens veido 32% no SFPv.Savukārt, pie 350 Pa SFPv sastāda jau 2,0 kW/m3/s, un sistēmas ārējais spiediens veido 57% no kopējā SFPv. Kad ārējais spiediens ir tik augsts, to nav viegli kompensēt izvēloties gaisa apstrādes iekārtu.
Gaisa vadu sistēmas spiedienam ir liela ietekme uz ēkas kopējo SFP, zems spiediena kritums būtiski sekmē ēku enerģijas patēriņa samazinājumu un tas ir noteikti nepieciešams gandrīz nulles enerģijas ēkām!
Ir svarīgi piebilst, ka siltuma rekuperācijas efektivitāte ir saistīta ar spiediena kritumu. Iekšējā spiediena krituma samazinājums pasliktinās siltumenerģijas atgūšanu. Kā jau minēts iepriekš, gaisa apstrādes iekārtas spiediena kritums ir proporcionāls gaisa plūsmas ātrumam. Ja SFP tiek pazemināts līdz ļoti zemam līmenim, tas neizbēgami nozīmē mazāku ātrumu un var izraisīt vadības stabilitātes problēmas.
Lai iegūtu zemu SFP un labu sistēmas darbību, ir svarīgi panākt pareizo līdzsvaru starp gaisa vadu sistēmas un gaisa apstrādes iekārtas spiediena kritumiem.
Statistika liecina, ka spiediens gaisa vadu sistēmā palielinās līdz ar gaisa plūsmas ātrumu. Tas ir diezgan loģiski, jo lielas gaisa plūsmas bieži kalpo lielām sistēmām ar gariem un sarežģītiem gaisa vadu sazarojumiem. Tas nozīmē, ka, lai samazinātu SFP, ir vērts apsvērt iespēju sadalīt lielu sistēmu mazākās sistēmās, kurām katrai ir sava gaisa apstrādes iekārta.
Vēl pirms dažiem gadiem tirgū dominēja dzesētāji, savukārt pārdoto un uzstādīto siltumsūkņu skaits bija pavisam neliels. Šodien, ES prasības, jaunās tehnoloģijas un fokuss uz atkarības no fosilā kurināmā samazinājumu, izraisījušas siltumsūkņu tirgus eksploziju. Nepieciešamība atbrīvoties no gāzes katliem ir pavērusi nišu siltumsūkņiem, kas dod ne tikai telpu apkuri un dzesēšanu, bet arī sagatavo karsto ūdeni mājsaimniecībām.
Tomēr siltumsūkņa izvēle, izmēru noteikšana un uzstādīšana ir grūtāka nekā standarta dzesētāja uzstādīšana. Jums ir jāizvērtē daudz vairāk parametru, iespējamie riski un līdzekļi, atkarībā no jūsu vajadzībām projektā. Siltumsūkņi var aptvert daudz plašāku pielietojumu nekā dzesētāji un nodrošināt siltumnesēju ar plašāku temperatūru diapazonu, tāpēc ir jāatrod tieši jums piemērotākais siltumsūknis.
Izvēloties dzesētāju svarīga ir jauda, izmēri, efektivitāte un cena. Izvēloties siltumsūkņus, jums ir jāņem vērā arī vairāki citi parametri, kas apgrūtina izvēles procesu. Piemēram, vai to izmantos tikai apkurei, vai arī tam jābūt reversīvajam? Ja tas ir reversīvais, vai tas ir jāoptimizē apkurei vai dzesēšanai? Un vai tas ir nepieciešams tikai telpu apkurei, vai tas ir nepieciešams arī karstā ūdens sagatavošanai ar augstu temperatūru?
Siltumsūkņu galvenās funkcijas
Komforta siltumsūkņi, dzīvojamo un komerciālo telpu vajadzībām var sagatavot siltumnesēju no 35 °C līdz pat 80 °C. Tādējādi siltumsūkņi konkurē ar gāzes katliem, un arvien biežāk no to uzstādīšanas tiek sagaidīta arī gāzes katlu funkcionalitāte. Taču Jums ir jāņem vērā arī fakts, ka siltumsūkņi reti kad sagatavo karsto ūdeni tik pat ātri kā vecie gāzes katli.
Dzesētāji galvenokārt sagatavo izejošo ūdeni temperatūrās no 5 °C līdz 20 °C un konkurē tikai ar citiem dzesētājiem. Vēl viena atšķirība ir optimālā ārgaisa temperatūra (OAT), kurā darbojas iekārtas. Eiropā dzesētāji strādā temperatūru diapazonā no +15 °C līdz +45 °C, savukārt siltumsūkņiem ir jānodrošina apkure no -20 °C vai zemākā un līdz +20 °C OAT.
Atkausēšana
Atkausēšana ir vēl viens svarīgs aspekts, kas jāņem vērā. Nepieciešamība atkausēt gaisa siltumsūkņus var negatīvi ietekmēt sagatavotā siltumnesēja kvalitāti. Izšķiroša nozīme var būt pareiza siltumsūkņa izvēlei vai ārējo komponenšu pievienošanai, kas palīdz palielināt sistēmas termisko inerci.
Nobeigumā, der zināt, ka siltumsūkņu piedāvājums ir daudz plašāks un izaicinošāks nekā dzesētāju. Taču tur, kur pastāv risks, var būt arī iespēja, un siltumsūknis ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas būtu jāizmanto, domājot par Eiropas CO2 emisiju samazinājumu. Mums ir jābūt gataviem jebkādām problēmām, pieprasījumiem un iespējamiem riskiem, ar kuriem mēs, iespējams, saskarsimies tuvākajā nākotnē.
Atkausēšana ir vēl viens svarīgs aspekts, kas jāņem vērā. Nepieciešamība atkausēt gaisa siltumsūkņus var negatīvi ietekmēt sagatavotā siltumnesēja kvalitāti. Izšķiroša nozīme var būt pareiza siltumsūkņa izvēlei vai ārējo komponenšu pievienošanai, kas palīdz palielināt sistēmas termisko inerci.
Nobeigumā, der zināt, ka siltumsūkņu piedāvājums ir daudz plašāks un izaicinošāks nekā dzesētāju. Taču tur, kur pastāv risks, var būt arī iespēja, un siltumsūknis ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas būtu jāizmanto, domājot par Eiropas CO2 emisiju samazinājumu. Mums ir jābūt gataviem jebkādām problēmām, pieprasījumiem un iespējamiem riskiem, ar kuriem mēs, iespējams, saskarsimies tuvākajā nākotnē.
Iedomājies – pastāv kaut kas, ko nevar nedz redzēt, nedz tam pieskarties, tomēr tas ļoti ietekmē mūsu ikdienu un eksistenci.Iekštelpu klimatu veido daudzi faktori, par kuriem mums tikai daļēji ir radies viedoklis,piemēram, temperatūra vai gaisa kvalitāte. Tomēr mums parasti ir viedoklis par iekštelpu vidi, kas mūs apmierina vai nē.
Ja iekštelpu klimats ir optimāls telpā vai ēkā notiekošajai darbībai, mēs reti par to domājam.Šajā rokasgrāmatā ir izskaidroti daudzi faktori, kas saistīti ar ventilāciju, apkuri un dzesēšanu, kā arī to ietekmi uz iekštelpu vidi un cilvēkiem.
Iekštelpu klimats- kas tas ir?
Iekštelpu klimats ir daudzu vides faktoru kombinācija mūsu telpās. Tomēr šie faktori ir neredzami un nemateriāli, un tie ir saistīti ar dažādiem terminiem un jēdzieniem. Šeit mēs esam apkopojuši plašu noderīgu ievades punktu klāstu, lai uzzinātu vairāk. Vēsturiskais pamatojums, terminoloģijas skaidrojumi un dažu pamatprincipu ievads ir atrodams zemāk.
Laba iekštelpu klimata vēsture
Apbūvētā vidē gandrīz viss ir paredzēts, lai mēs dzīvotu un strādātu. Lai to maksimāli izmantotu un rūpētos par veselību, ir jākontrolē iekštelpu klimats. Galvenais elements ir gaisa kvalitāte, ko elpojam telpās. Iekštelpu gaisam jābūt brīvam no nepatīkamas smakas, kaitīgām vielām, kā arī pareizā temperatūrā!
No dabiskās līdz mehāniskai ventilācijai
Līdz 1930.gadam ēkas visā pasaulē paļāvās tikai uz dabisko ventilāciju. Tomēr, pieaugot, augstākā tipa ēkām, dabiskās iegrimes dilemma kļuva arvien skaidrāka. Bija nepieciešamas lielas telpas, lai izvietotu atsevišķus vertikālus ventilācijas kanālus un vienu kanālu katrā telpā.
1931.gada publikācijā zviedru mājokļu inženieris- Svens Romedahls secināja, ka tad, kad ēkas sāka “skart debesis”, telpas saruka visu ventilācijas kanāļu dēļ. Lai rastu risinājumu, viņš uzsāka tā dēvēto “pārplūdes principu”. sis princips bija paredzēts daudzdzīvokļu namiem, kur svaigs gaiss pirms ieguves tika ieviests “tīrās” telpās un pēc tam tālāk “netīrās” telpās. Praksē tas bieži nozīmēja, ka svaigs gaiss nonāks caur guļamistabām un dzīvojamām istabām un izvadīts caur vannas istabām un virtuvēm.
Papildus nepieciešamajai telpai dabiskās ventilācijas grūtīas parasti ir tādas, ka tā balstās uz skursteņa principu, kur gaisa kustība notiek pateicoties temperatūŗas starpībai starp iekštelpu un āra temperatūru. Karstajos gadalaikos tā funkcionalitāte ir ierobežota mazo temperatūŗas starpību dēļ. Pēckara periods radīja lielu pieprasījumu pēc jaunām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām. Lai samazinātu būvniecības izmaksas, ēkās tika pazemināti griesti, kā rezultātā palielinājās pieprasījums pēc pienācīgas ventilācijas vai ventilācijas sistēmas.
Amerikāņu ventilācijas tehnoloģija
Lielākajā daļā Eiropas tika pieņemta amerikāņu ventilācijas tehnoloģija ar mehānisku pieplūdesun nosūces gaisu. Lai taupītu telpu apsildes enerģiju, gaiss tika recirkulēts, kas nozīmē, ka iekštelpās tika atgriezts ūdens, kas sajaukts ar svaigu gaisu!
Tajās pasaules daļās kur ziemas klimats ir aukstāks, mehāniska padeve un ieguves gaiss ar efektīvu siltuma atgūšanu ir izplatīts risinājums gan jaunbūvējamām dzīvojamām, gan nedzīvojamām ēkām. Pēckara laikmetā celto mājokļu lielais apjoms tagad ir paredzēts visaptverošai renovācijai. Daudzām šādām īpašībām pāreja uz mehānisko pieplūdi un nosūces gaisu ar efektīvu siltuma atgūšanu tiek uzslkatīta par rentablu un labvēlīgu cilvēkiem ēkās, ja to veic vienlaikus ar plānotajiem renovācijas darbiem!
Ziemā vairāk nekā puse no ekstrakta gaisa tika recirkulēta kā zemu izmaksu un ļoti efektīvs enerģijas taupīšanas veids. Šī prakse daudzās valstīs izkrita par labu 80.gadu sakumā, kad eksperti sāka apšaubīt jebkura ekstrakta gaisa elpošanas ietekmi uz veselīu, pat ja to sajauca ar svaigu gaisu. Tomēr ASV un citās valstīs ar mitru klimatu recirkulēts gaiss joprojām tiek plaši izmantots.
