Prasības pēc dzesēšanas mainīgajā klimatā – kā siltumsūkņi var būt risinājums?

Bieži vien, runājot par klimata pārmaiņām, nāk prātā tiešā ietekme, ko temperatūras paaugstināšanās atstāj uz dabu un bioloģisko daudzveidību. Bet, ja mēs pievēršamies ēkām un cilvēkiem – kas tad kļūst par diskusiju centru? Fabio Polo, mūsu dzesēšanas biznesa stratēģiskās produktu vadības vadītājs, atspoguļo dažus zināmus faktus un piedāvā ieteikumus turpmākai rīcībai.

Eiropas Vides aģentūra vienā no saviem informatīvajiem ziņojumiem norāda, ka temperatūra visā Eiropā paaugstinās, iedzīvotāji kļūst arvien vecāki un urbanizācija ir fakts. Visi šie faktori kopā palielina iedzīvotāju pakļautību karstuma iedarbībai un neaizsargātību pret karstumu. 

Visā Eiropā cilvēki aptuveni 90 % savas dzīves pavada telpās, tāpēc ēkām ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu aizsardzību pret ekstremāliem laikapstākļiem. Taču, lai ēkas kalpotu kā laba aizsardzība un nodrošinātu komfortu un labsajūtu, tās ir jāprojektē, jābūvē, jāatjauno un jāuztur atbilstoši, ņemot vērā ēkas paredzēto mērķi.

Ēkas, kas nav atbilstoši būvētas vai uzturētas, visticamāk, arī izmanto neefektīvas dzesēšanas sistēmas, kas var vēl vairāk negatīvi ietekmēt klimata pārmaiņas. Tajā pašā laikā dažās Eiropas daļās apkure ir vislielākais enerģijas patēriņš ēkās. Tāpēc jaunbūves un renovācijas projekti biežāk tiek papildināti ar papildu siltumizolāciju, lai samazinātu apkures pieprasījumu. Tomēr siltākajos mēnešos šīs ēkas riskē pārkarst, jo siltuma un masas pārnese starp iekštelpām un ārpusi ir ierobežota.

Dzesēšanas problēmas

Pašlaik ES dzesēšana veido mazāku daļu no kopējā ēku enerģijas pieprasījuma, taču, ņemot vērā acīmredzamās tendences, paredzams, ka jau pēc dažiem gadiem tā pieaugs. Papildus galvenajai problēmai, kas saistīta ar pieaugošo dzesēšanas pieprasījumu, proti, enerģijas patēriņa palielināšanos, ir vēl dažas citas problēmas: elektroenerģijas maksimālās slodzes un siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada aukstuma aģentu izmantošana.

Elektroenerģijas maksimālās slodzes galvenokārt ir saistītas ar jaudu, taču elektroenerģijas padeves pārtraukums karstuma viļņa laikā pēkšņi rada bažas arī attiecībā uz cilvēku veselību un labsajūtu. Siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar fluorogļūdeņražu (HFC) izmantošanu, kurus plaši izmanto tradicionālajās dzesēšanas sistēmās, ir tūkstošiem reižu spēcīgākas nekā CO2. Pat neliels to izmantošanas pieaugums var būtiski ietekmēt vidi.

ES pasākumi

Reaģējot uz to, Eiropas Savienība ir ieviesusi vairākas iniciatīvas, tostarp “Renovācijas vilni” un “Fit for 55”, kuru mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgus iekštelpu klimata risinājumus, sociālo taisnīgumu un lielāku noturību. Starp to prioritātēm ir energoefektivitātes renovācija, lai apmierinātu nākotnes enerģijas pieprasījumu. ES arī iegulda līdzekļus dekarbonizētas enerģijas ražošanā un kopš 2015. gada īsteno agresīvu plānu HFC pakāpeniskai samazināšanai.

Kāda ir dzesēšanas nozares nozīme?

Dažos aspektos šķiet, ka nozare lēni pielāgojās šīm jaunajām vajadzībām un nav īsti sapratusi, it kā notikumu ķēde un “must do’s” nebūtu īsti skaidra – vairāk uzziniet bloga ierakstā “Kādas bija tendences pasaulē lielākajā HVAC izstādē?”. Uzņēmumā Swegon mēs izprotam gaidāmos izaicinājumus, noteikti no vispārējā viedokļa, bet jo īpaši ļoti detalizēti – apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (AVK) jomā. Mēs esam ieņēmuši aktīvu pieeju.

Mūsu analīze liecina, ka:

Turpmākajos gados ievērojami pieaugs dzesēšanas vajadzības, un ne tikai Vidusjūras reģiona valstīs, bet arī tradicionāli aukstākos reģionos, piemēram, Skandināvijā.

Pieprasījums pēc dzesēšanas palielināsies gandrīz visās ēkās.

Politikas ainava Eiropā liecina, ka Eiropas Savienība ievēro plānu līdz 2050. gadam pakāpeniski pārtraukt HFC aukstuma aģentu izmantošanu.

Ņemot vērā dzesēšanas prasības un nepieciešamību nodrošināt drošu iekštelpu vidi karstuma viļņu laikā, ideja par siltumsūkņiem var šķist nedaudz dīvaina. Tomēr lielākā daļa siltumsūkņu, kas šobrīd ir pieejami tirgū, ir reversīvie bloki, t. i., produkti, kas var nodrošināt gan apkuri, gan dzesēšanu.

Pirmkārt, reversais siltumsūknis ir divi vienā. Ēkai, kurā apkurei izmanto apkures katlu, drīzumā var būt nepieciešams papildu gaisa kondicionēšanas risinājums, lai nodrošinātu, ka ēka spēj pasargāt tajā esošos cilvēkus vasaras ekstrēmālajos laikapstākļos.

No ilgtspējas viedokļa raugoties, viena reversā iekārta parasti satur mazāk oglekļa nekā divas, un pāreja no darbības ar fosilo kurināmo uz alternatīvu, kas var darboties ar dekarbonizētu enerģiju, ir patiess ieguvums.

ZETA Zero no Swegon

Iepazīstieties ar ZETA Zero – reverso siltumsūkni, kas efektīvi apmierina esošo apkures pieprasījumu un ar precīzu darbību var apmierināt gan pašreizējās, gan plānotās dzesēšanas prasības. Tas ir “divi vienā”. Turklāt ZETA var līdzsvarot enerģijas pieprasījumu starp dzesēšanas un apkures sezonām, tādējādi palīdzot pieprasīt salīdzināmākas slodzes visa gada garumā. Uzziniet vairāk mūsu iepriekšējā bloga ierakstā “Atbloķējot gudrāku siltumsūkņa darbību”.  Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, ZETA Zero darbojas ar propānu kā aukstuma aģentu, pilnībā izslēdzot siltumnīcefekta gāzu potenciālos HFC variantus.

Iepazīstieties ar ZETA Zero un atrodiet šeit minētos emuārus: Kādas bija tendences pasaules lielākajā HVAC izstādē un Viedākas siltumsūkņu darbības atraisīšana.

Оригинал: https://blog.swegon.com/en/cooling-demands-in-a-changing-climate-how-can-heat-pumps-be-the-answer