Papildus energoefektivitātei pārskatītajā EPBD uzmanība tiek pievērsta IEQ

Jaunākā Energoefektivitātes direktīvas (EPBD) redakcija ir vairāk nekā tikai regulatīvs
atjauninājums – tā liecina par strukturālu pārmaiņu Eiropas pieejā ilgtspējībai būvniecības
jomā. Mūsu eksperts Mikael Börjesson, Swegon nākotnes risinājumu un sabiedrisko
attiecību direktors, izskaidro, kā direktīvas paplašinātā darbības joma uzlabo iekštelpu vides
kvalitāti (IEQ), un uzsver, ka energoefektivitāte vairs nevar apdraudēt labu iekštelpu klimatu
cilvēkiem, kas atrodas telpās.

Ēku energoefektivitātes direktīva (EPBD) ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, kuras
būvniecības un nekustamā īpašuma nozare, visticamāk, raksturotu kā nozīmīgas vai pat
revolucionāras. Sākotnējā EPBD 2002 tika grozīta 2010. un 2018. gadā kā daļa no tīras
enerģijas paketes. Pēc tam grozītā direktīva prasīja, lai visas dalībvalstis izstrādātu
ilgtermiņa ēku renovācijas stratēģijas. Pēc tam tika veikta pārstrādāšana, kas paredzēja, ka
visām jaunajām ēkām ES no 2030. gada jābūt ar nulles emisijām, taču visām jaunajām
sabiedriskajām ēkām nulles emisijas jāpanāk jau no 2027. gada.

Šīs izmaiņas galvenokārt ir vērstas uz energoefektivitāti. Jaunākās izmaiņas, kas noteiktas
Direktīvā par ēku energoefektivitāti (EPBD) 2024/1275, paplašina tiesību aktu darbības
jomu, norādot uz plašāku izpratni par ilgtspējību. Tajā ieviestas tiesību aktu prasības
attiecībā uz iekštelpu vides kvalitāti (IEQ) un noteiktas sīkākas pārbaudes saistības. Tas
nozīmē, ka pasākumi enerģijas patēriņa samazināšanai vairs nedrīkst apdraudēt iekštelpu
klimatu un tajās esošos cilvēkus.

• Atjaunojamās enerģijas ražošana uz vietas, piemēram, siltuma sistēmas, kā saules siltumsistēmas utt., ne tikai elektroenerģija.
• Enerģijas uzglabāšana, piemēram, baterijās, siltuma uzglabāšanas sistēmās un akvifēra siltuma enerģijas uzglabāšanā.
• Ēku automatizācijas un kontroles sistēmas (BACS) ar jaunu funkcionalitāti.

IEQ tuvplānā

Iekštelpu vides kvalitāte līdz šim ir kalpojusi kā līdzsvarojošs jēdziens debatēs un
pasākumos, kas saistīti ar enerģētisko atkarību. Nozares, akadēmisko aprindu un veselības
aprūpes iestāžu ieinteresētās personas jau ilgu laiku ir vienojušās par faktiem un skaitļiem,
kas skaidri liecina, ka iekštelpu klimata faktori, piemēram, temperatūra un mitrums, tieši
ietekmē produktivitāti un labklājību.
Ar jaunāko EPBD tiesību aktu pārstrādāšanu pirmo reizi ir oficiāli definēts IEQ. Tas ir:
„Ēkas iekšējo apstākļu novērtējuma rezultāts, kas ietekmē tās iemītnieku veselību un
labklājību, pamatojoties uz tādiem parametriem kā temperatūra, mitrums, ventilācijas ātrums
un piesārņotāju klātbūtne.”

Tomēr tas ir vairāk nekā tikai definīcija. Praksē tas nozīmē pārmaiņas – IEQ vairs nav
diskusiju temats, bet gan normatīva prasība. Noteiktu parametru uzraudzība un kontrole
iekštelpu gaisa kvalitātes nodrošināšanai būs obligāta, un gan jaunbūvju, gan renovācijas
projektos prioritāte būs pasākumiem, kas nodrošina veselīgu un komfortablu iekštelpu
klimatu. Daudzos aspektos tas apstiprina to, uz ko jau gadiem ilgi norādījuši pētnieki un
progresīvi ieinteresētās personas – kopīgu energoefektivitātes un labklājības uzlabošanu.

Pārbaudes kritēriji

Iepriekšējie turpmākās rīcības principi arī ir mainījušies un no salīdzinoši šauras darbības
jomas ir paplašinājušies, ietverot gan ventilācijas, gan kombinētās sistēmas, jaunus
sliekšņus, biežuma prasības un pārbaudes parametrus.

• Slieksnis: minimums 70 kW kā ēkas apkures un dzesēšanas jaudas summa.
• Biežums: vismaz reizi 5 gados mazākām ēkām un reizi 3 gados lielākām ēkām.
  
  Papildu novērtēšanas elementi:
  
  
• Iekštelpu vides kvalitāte
• Hidroniskā balansēšana
• Zemas temperatūras darbības potenciāls
• Atjaunojamo energoresursu integrācija

Šīs prasības neattiecas tikai uz atbilstību. Tās veido sistēmu, kas nodrošina, ka pāreja uz
zemu oglekļa emisiju ēkām neaizmirst cilvēku ērtības iekštelpās.

Cita nākotne

Tas nevar būt pārsteigums nozarei. Celtniecības nozare rada 40 % no globālajām CO2
emisijām, un kopīgā uzmanība energoefektivitātei un iekštelpu klimatam mudina nozares
dalībniekus apsvērt daudzus ilgtspējības aspektus. Tajā pašā laikā tas tiek uzskatīts par
impulsu, kas paātrina jaunu produktu un sistēmu attīstību, jo īpaši ēku automatizācijas un
viedo vadības sistēmu jomā. Digitalizācija kopumā būs galvenais līdzeklis, lai nodrošinātu
gan samazinātu enerģijas atkarību, gan optimālu iekštelpu klimatu cilvēkiem, kas atrodas
telpās.

Original: https://blog.swegon.com/en/beyond-energy-efficiency-the-revised-epbd-puts-ieq-
in-focus